Monday, April 4, 2011

Konference Ventspilī



2011 g. 25.-26. martā notika Pirmā starptautiskā jauno lingvistu konference „Via Scientiarum”, kur stāstīju par savas doktora disertācijas tēmu – „Epistemological stance in Latvian parliamentary debates”.

Mazliet informācijas par stance:
Manā izpratnē stance ir tie runas akta elementi, kas izsaka runātāja vērtējumu par to, cik tas, ko viņš saka, ir patiess, uzticams, arī no kurienes tas nāk, kas par to ir atbildīgs, un cik pārsteidzošs (jauns, negaidīts) tas ir. Latviski to varētu saukt par “runātāja (no)stāju”.
Valodniecības ietvaros stance ir to līdzekļu kopums, ko lieto propozīcijas patiesības, uzticamības, u.t.t. atzīmēšanai. Bet stance ir arī publisks, sabiedrisks akts. Kad mēs izsakam viedokli, mēs pieņemam kādu stāju, kas kļūst par objektīvo reāliju un ir pakļaujama analīzei un kritikai. Tāpēc šai kategorijai ir dialoģisks, interaktīvs raksturs, un to nevar pētīt tikai no tīri lingvistiskā skatpunkta (ir jāizmanto sociolingvistikas, pragmatikas un citas diskursa analīzes metodoloģijas).
Runātāja stājas līdzekļiem ir divas šķietami pretrunīgas īpašības: no vienas puses, runātājs piesaka viedokli kā savējo (nevis kā objektīvo faktu), bet, no otrās puses, viņš arī noraida atbildību par tā patiesību. Kamēr propozīcija var būt patiesa vai nepatiesa, runas akts, kas satur runātāja stājas līdzekļus, šo kritēriju zaudē. Ja kas saka “Prezidents ir slims” un tā nav tiesa, viņš var būt atzīts par meli; ja kas saka “Es domāju, ka prezidents ir slims”, viņš var būt slikti informēts, viņš var kļūdīties, bet nekad – melot.
 

Piemēri:
es nešaubos ka - mēs risinājumu valdības darba optimizācijai - līdzekļu taupīšanai administratīvām lietām mēs risinājumu atradīsim - es par to esmu pārliecināts
tas ko šodien piedāvā valdība ir neliels tehnisks - var teikt tehnisks un arī juridisks jautājums - kas būs spēkā neilgu laiciņu
es domāju ka - ministrs savu darbu dara godprātīgi bet tanī pat laikā -- izskatās ka - šīs ministrijas - funkcijas ir ļoti reāli nodot - citām ministrijām tādējādi padarot - šīs lietas risinājumu varbūt ar - ka - mēs varētu šīs lietas atrisināt ar mazākiem finanšu izdevumiem


Pētījuma ietvaros pievēršos tādām latviešu valodas parādībām, kā:
- epistēmiskie līdzekļi, piem. iespējams, varbūt; neapšaubāmi, droši vien, noteikti, laikam
- runāšanas un domāšanas darbības vārdi, piem. es domāju, viņš saka, un to tipoloģija
- ironija
- retoriskie jautājumi
- atstāstījums – atstāstījuma izteiksme, it kā, verba dicendi (piem. saka, runā, stāstā)
Pētījuma objekts ir Latvijas parlamenta sēžu audioieraksti. Izmantoju materiālu no 2009. gada, korpusu veido 50 ierakstu stundas.


Raksts par konferenci un maniem pētījumiem Ventas Balsī
 

Friday, April 1, 2011

Kārlis Vērdiņš Poznaņā / Kārlis Vērdiņš w Poznaniu

2011. g. 15. martā Poznaņā viesojās populārs jauns latviešu dzejnieks un literatūras pētnieks Kārlis Vērdiņš.
Viņa dzeju uz poļu valodu pārtulkojis Jaceks Dehnels, kas arī piedalījās pasākumā.


15. marca 2011 roku w Poznaniu gościł młody uznany łotewski poeta i badacz literatury Kārlis Vērdiņš.
Jego wiersze na język polski przetłumaczył Jacek Dehnel, który również uczestniczył w imprezie.


O Kārlisie po polsku: 

http://www.literackie.pl/autor.asp?idautora=86&lang= 
http://czytnikliteracki.blogspot.com/2010/12/karlis-verdins-wojownicy.html 
http://bienczycka.com/blog/?p=1949



fot. Tatjana Navicka