Baltu filoloģijas Poznaņā 70. gadu jubileja

Ar starptautisko zinātnisko konferenci "Perspectives of Baltic Philology" nosvinēti septiņdesmit gadi kopš Baltu filoloģijas nodibināšanas Poznaņas universitātē.

Sīkāka informācija un programma šeit.

Es meklēju trans*personas no Latvijas intervijām un sadarbībai

Sakarā ar savu projektu, kas īstenots Brēmenes universitātē, es pašlaik meklēju trans*personas no Latvijas, kurām ir blogi, vlogi, kuras piekristu intervijai ar mani vai varētu vēl savādāk ar mani sadarboties.

Sīkāka informācija:

Visām ieinteresētām personām
Mani sauc Joanna Chojnicka un no 2015. gada Brēmenes universitātē pētu sievišķības, vīrišķības un seksualitātes konstruēšanas strateģijas sociālo mēdiju diskursā Centrālajā un Austrumeiropā. Es meklēju transpersonas, kurām ir blogi/vlogi, kuras es varētu intervēt un/vai kuras būtu gatavas sadarboties ar mani mazliet ilgāk. Protams, es garantēju ievērot privātuma un konfidencialitātes, datu anonimizācijas/aizsardzības un ētikas standartus.

Es uzskatu, ka visā LGBTQ+ spektrā tieši transpersonām tiek pievērsts vismazāk uzmanības. Domāju arī, ka sarunās ar viņām trūkst šā svarīga jautājuma: kas ir sievišķība/vīrišķība? Ko tas nozīmē, būt sievietei vai vīrietim? Norādījumi uz atbildēm uz šiem jautājumiem atrodami stāstījumos, dzīves vēsturēs, stāstos par parastiem, maziem vai lieliem notikumiem, kuriem nav jābūt saistītiem ar dzimuma maiņas procesu. Tāpēc transpersonu blogi un vlogi ir ļoti svarīgs informācijas avots, un tas ir mans pirmais lūgums jums: man ir vajadzīgas transpersonu, kurām ir blogi/vlogi, www adreses un citas kontaktinformācijas.

Otrais lūgums ir saistīts ar manu pētījumu formu. Es ticu, ka zinātniskajam darbam nav tikai jāapraksta pasaule, bet arī jācīnās pret tās netaisnībām. Es gribu apvienot zinātni ar aktīvismu. Ja jūs nolemsiet sadarboties ar mani, es gribēšu jūs vienreiz vai vairākas reizes intervēt, un tās intervijas kļūs par manu informācijas avotu. Bet es arī jautāšu pēc palīdzības jūsu blogu/vlogu un interviju analizēšanā, un pēc jūsu vajadzībām, cerībām un uzskatiem par to informāciju interpretēšanu, prezentēšanu un izmantošanu. Es nekad neuzskatīšu savu viedokli par labāku vai svarīgāku un nekad nepublicēšu pētījuma rezultātus bez jūsu piekrišanas. Man ir svarīgs, lai mans darbs nebūtu aplūkots kā jūsu stāstu un piedzīvojumu izmantošana savas karjeras attīstības labā. Es gribu, lai no tā sanāktu kaut kas labs arī jums.

Es nevaru visu izskaidrot īsā tekstā, tāpēc sirsnīgi aicinu kontaktēties ar mani arī, ja jūs neesat pārliecinātas/ti, ka šāda darbība ir kaut kas priekš jums. Ļoti labprāt satikšos ar jums arī klātienē – būšu Rīgā no 15. līdz 20. martam 2017. Mēs varam runāt latviski vai angliski. Mani dati:
e-mail
Facebook
Informācijas par mani: https://uni-bremen.academia.edu/JoannaChojnicka.
Liels paldies jau iepriekš! 

Poco is on

The new website of Postcolonial Studies at the University of Bremen, of which I am a member, has just gone online:

Nowa strona Studiów Postkolonialnych na Uniwersytecie w Bremie - jednostki, w której pracuję - właśnie pojawiła się w Internecie:

Jaunā Brēmenes universitātes Postkoloniālo Studiju (vienības, kur strādāju) mājaslapa ir jau internetā:

Mans raksts portālā Skapis.eu

2014. gada 22. aprīlī LGBT jauniešu portālā "Skapis" tika publicēts mans raksts "Gendera ideoloģija Polijā?".

Kā raksta paši "skapieši", Projekts “Skapis” ir svaigs un līdz šim nebijis koncepts Latvijā, kas paredzēts LGBT jauniešiem, viņu draugiem, ģimenēm, kā arī skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem un, protams, arī citiem interesentiem. Projekts palaists internetā 2011. gada sākumā. Projekta mērķis ir jauniešu izglītošana par lesbiešu, geju, biseksuālu cilvēku un transpersonu jautājumiem, sniedzot vienkāršas un skaidras atbildes uz šķietami sarežģītiem jautājumiem. Informācijas pasniegšanas veids sākotnēji var šķist pārāk vienkāršots vai pat bērnišķīgs, taču jāatceras, ka mūsu mērķis ir skaidrot jautājumus, kas daudziem liekas pārāk sarežģīti, intīmi un pat noslēpumā tīti.

 Nosaukums SKAPIS nav izvēlēts nejauši. SKAPIS ir tā vieta, kur cilvēki bērnībā slēpjas, vēlāk dzīvē daudziem tā ir vieta, kur tiek slēpta seksuālā orientācija, tādēļ arī pastāv teiciens “iznākt no skapja” jeb vairs neslēpt savu seksuālo orientāciju. LGBT un seksualitātes jautājumi nav saistīti tikai un vienīgi ar seksu, tie ir arī personas būtības jautājumi, personības iezīmes, ko nav iespējams slēpt vai mainīt. Mēs vēlamies radīt drošu un visiem pieejamu informācijas avotu, kas, pēc visu interesējošo jautājumu noskaidrošanas, iespējams, palīdzēs “iznākt no skapja” un būt brīviem. Projektu vada LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”. Šī projekta ietvaros ir izveidota jauniešu grupa “Skapis”, kurā piedalīties ikviens, kā arī atbalsta grupa un individuālās konsultācijas, kur LGBT jauniešiem iespējams saņemt kvalificētu palīdzību.

Īpaši iesaku iepazīties ar e-žurnālu Skapis (http://skapis.eu/jauniesi/zurnals/). Publicēti jau 8 numuri.

Latviešu pretestības diskurss

Mana projekta "Attitudes towards confessional and sexual minorities in the changing Latvian, Lithuanian and Polish media discourse" ietvaros es esmu pievērsusies arī tā saucamajam pretestības diskursam (discourse of dissent). Pretestības diskurss ir tas, ko rada minoritātes pašas par sevi, par savām problēmām, reaģējot uz vairākuma diskursu. 

Lai īstenotu šo projekta daļu, esmu savākusi latviešu geju un lesbiešu diskursa piemērus internetā. Tie ir blogi, LGBT organizāciju mājas lapas un video (promocijas) filmas. Diemžēļ šis saraksts nav tik garš, kā līdzīgu blogu, mājas lapu un filmu poļu valodā saraksts. Vairākos blogos sen nav bijuši jauni ieraksti vai to ir ļoti maz. Tomēr uzskatu, ka ir vērts tos pētīt. Aicinu apskatīt šos interesantos materiālus!

Blogi:

BLV1. Ar prieku pa(r) dzīvi. http://klab.lv/users/puisis/

BLV2. Baltais Bērns. http://baltaisberns.blogspot.de/

BLV3. Cilvēks no skapja. http://skapjcilveks.blogspot.de/

BLV4. G*blogs. http://neatkarigais.net/

BLV5. Geju vēstis. Jankas dienasgrāmta, LGBT ziņas, homoseksualitātes propaganda. http://veestis.wordpress.com/

BLV6. Kāda puiša ieraxtu žurnāls, kas paslēpts zem matrača.
http://zemmatraca.blogspot.de/

BLV7. Kāda puiša noslēpumu antresols. http://antresols.com/

BLV8. Kārlis Streips: pārdomas par dzīvi. http://karlisstreips.blogspot.de/

BLV9. Melleņu naktis. http://mellenunaktis.wordpress.com/

BLV10. Mozaīka. http://mozaikasvalde.blogspot.de/

BLV11. Par cilvēku ar lāstu. http://klab.lv/users/exiled/

BLV12. Putekļiem noklātā dvēseles iela.
http://naktsizkliedzklusumu.blogspot.de/

BLV13. Rendijas blogs. http://homosexuality.wordpress.com/

BLV14. Skaļi nepateiktais. http://mareksnroses.blogspot.de/

BLV15. Skatiens atslēgas caurumā. http://ziemciete.blogspot.de/

BLV16. Smilinglatvian’s blog. Mana virtuālā piezīmju grāmatiņa.
http://smilinglatvian.wordpress.com/

BLV17. Subalterns. http://subalterns.wordpress.com/

BLV18. Un skrien VējaSkrējējs gar likteņa jūras malu...
http://vejaskrejejs.blogspot.de/

BLV19. Vecais vilks. http://vecaisvilks.blogspot.de/

Mājas lapas:

WLV1. Gay.lv. http://www.gay.lv/zinas/

WLV2. Marta Resursu centrs sievietēm. http://marta.lv/

WLV3. Mozaīka. http://www.mozaika.lv/lv/jaunumi/

WLV4. Skapis. http://www.skapis.eu/

 
Filmas:
 

Uzdošu tev pāris jautājumus...

https://www.youtube.com/watch?v=H1aq6cLLYY4

Kas tev nāk prātā, kad saku...

https://www.youtube.com/watch?v=zcv8eCdn_MY

Homo@lv

http://vimeo.com/36701659

Latvia in the 20th century - bibliography (Latvijas 20. gadsimta vēstures bibliogrāfija)

From January 1 to February 28, 2013, I was a guest at the Herder Institute for Historical Research on East Central Europe in Marburg, Germany, working on the project “Discourse-historical analysis of the press discourse on ethnic conflict in Latvia”. In the following posts I will publish notes made during this short postdoctoral fellowship.  

Here's a link to the Institute's website: http://www.herder-institut.de/en/home.html 

Latvia in the 20th century - a bibliography (publications available at the Herder Institute; see bottom of the page for bibliographic information) 

The following aspects of the recent history of Latvia have been described sufficiently:

- political events associated with the establishment of the Republic of Latvia in 1918 (Dribins 1997; Bērziņš (ed.) 2003), 

- the regime of Kārlis Ulmanis (Semanis & Freimanis 1993; Hanovs & Tēraudkalns 2012; Scerbinskis (ed.) 2012), 

- Latvia in World War II (Mangulis 1983; Ezergailis 1989; Grava-Kreituse, Feldmanis, Loeber, et al. 1995; Gardon 2001; Bleiere (ed.) 2011; Housden & Smith (eds.) 2011), 

- the resulting incorporation of the country into the Soviet Union (1945-1991) (Popoff 1978; Strods 2007; Blūzma, Jundzis, Riekstiņš, et al. 2009) 

- and the most recent events leading to, and following, its collapse (Lieven 1993; Dreifelds 1996; a collection of “opposing viewpoints” on the breakup of the Soviet Union in Bender & Leone (eds.) 1994).

For an overview of Latvia’s general history in the 20th century, see e.g. Plakans 2005, Bleiere, et al. 2006, Plakans 2011. 

Bleiere et al. 2006 contains a list of monographs, works of resumptive character, memories, collections of documents and writings, conference materials and articles on the history of Latvia in the 20th century (pp. 532-546), and Blūzma, Jundzis, Riekstiņš, et al. 2009 offers a chronological overview of events on Latvian territory from November 18, 1918 to 2004 (pp. 618-637). 

The current situation of ethnic minorities in Latvia is often compared and related to their situation during the first Republic of Latvia (1918-1940); information on the latter may be found in Zezovītovs 1923, Heyking 1922, Metuzāle-Kangere 2004 (on Russian minorities in the inter-war Baltics in general). 

Zīle (ed.) 2001 compares two periods of Latvian history – 1918-1928 and 1991-2001, and contains a chapter on ethnic minorities (Dribins 2001). 

Pabriks 1999 analyses the Latvian nationalism and ethnic policy in the present and the past, and Smith, Galbreath & Swain (eds.) 2010 focuses specifically on the history of Latvia as a nation state. 

After 1940, the Soviet and Nazi occupations proved to have tremendous impact on the demography of Latvia – cf. Nollendorfs & Oberländer 2005, Plakans 2007. 

Due to restrictions imposed on the humanities – including historical and political studies – during the Communist times, between the 1940s and the 1990s many Latvian intellectuals published abroad: e.g. Bilmanis 1944, Bilmanis 1945, Švābe 1948, Kradzins 1949, Latvian Legation 1958, Blodnieks 1960, Švābe 1962, Klīve 1969. On Communist activity and counteractivity in Latvia, consult Niedre & Daugmalis 1999, Bērzs 2011. 

After regaining independence in 1991, the process of nation-building needed to be taken up once again under new conditions. A very good, general outlook on institutional nation-building and minority politics in the Baltic States after independence (with historical references) is offered in Galbreath 2005. The dimension of a nation (nationalizing) state and relations with its minorities is the subject of Jubulis 2001, Tabuns (ed.) 2001, Galbreath 2005, Vanamo 2009, Agarin 2010; for information on these relations against the backdrop of language policy, education and culture, consult Vēbers (ed.) 2000, Galbreath 2005, Silova 2006. An important aspect of historical development of Latvian identity (e.g. Ābols 2003; Lindqvist (ed.) 2003; see also Stukuls Eglitis 2002 on the symbolic and narrative components of reconstructing national identity in the 1990s), the identity of Latvian Russians (e.g. Apine & Volkovs 1998, Apine & Volkovs 2007) and Russians in the post-Soviet world in general (Kolstoe 1995, Laitin 1998, Commercio 2010) has also been discussed sufficiently. Especially worth taking a look at is the bibliography in Agarin 2010 (333-379); as it is a very recent publication, it consists references to the majority of important works on the minorities of all three Baltic states issued over the years. A more pragmatic approach focusing on demographic and labour-related issues may be found in Etnosituācija Latvijā 1992, Pabriks 2002. 

Many works analyse the situation of Russians in Latvia from the perspective of international relations, e.g.: Latvian-Russian relations: Loeber 1995, Moshes 1999, Buhbe & Kempe (eds.) 2005, Muižnieks (ed.) 2006, Muižnieks 2011; Baltic-Russian relations: Berg (ed.) 2009. An interesting recent perspective in the place of Latvia and its ethnic groups in the new political makeup (the EU), cf. Tabuns (ed.) 2001, Ozoliņš 2008, Mole 2012. 

Finally, a lot has been written about the issues and problems of integration; to name just a few: Rodin 1997, Vēbers (ed.) 2000, Aklaev 2001, Djačkova 2003, van Elsuwege 2004, Zepa (ed.) 2004a, 2004b, Zepa 2006, Dribins (ed.) 2007, Šūpule 2007, Muižnieks 2010; on the aspect of ethnic conflict, cf. Zepa, Šūpule, Kļave et al. 2005, Dribins (ed.) 2007, Muižnieks (ed.) 2008, and on the aspect of human rights, cf. Nowakowski, A. (ed.) 2007, Latvian Human Rights Committee 2008-2011.

a. Latvia (and the USSR) in the 20th century

Ābols, G. 2003. The contribution of history to Latvian identity. Rīga: Nacionālais apgāds

Bender, D., B. Leone (eds.) 1994. The breakup of the Soviet Union: opposing viewpoints. San Diego: Greenhaven Press

Berg, E. (ed.) 2009. Identity and foreign policy: Baltic-Russian relations and Europe. Burlington: Ashgate

Bērziņš, V. (ed.) 2003. Neatkarīgā valsts, 1918-1940. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta Apgāds

Bērzs, A. 2011. Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika. 1988-1998. Rīga: Domas spēks

Bilmanis, A. 1944. Free Latvia in free Europe. Philadelphia: The Annals of the American Academy of Political and Social Science

Bilmanis, A. 1945. Latvia between the anvil and the hammer. Washington: Latvian Legation

Björklund, F. 2003. "Pedagogy of the Nation. Nation-building and education in Latvia". In: Lindqvist, M. (ed.) Re-inventing the nation. Multidisciplinary perspectives on the construction of Latvian national identity. 243.-292.

Bleiere, D., et al. 2006. History of Latvia: the 20th century. Rīga: Jumava

Bleiere, D. (ed.) 2011. Otrais pasaules karš un Latvija: notikumi un sekas. 20. gadsimta 40.-60. gadi. Rīga: Zinātne

Blodnieks, A. 1960. The undefeated nation. New York: Speller

Blūzma, V., T. Jundzis, J. Riekstiņš, et al. 2009. Regaining independence: non-violent resistance in Latvia 1945-1991. Rīga: Latvian Academy of Sciences

Buhbe, M., I. Kempe (eds.) 2005. Russia, the EU and the Baltic States. Enhancing the potential for cooperation. Moscow: Friedrich Ebert Foundation, Baltic Centre for Russian Studies (conference agenda)

Dreifelds, J. 1996. Latvia in transition. Cambridge: Cambridge University Press

Dribins, L. 1997. Nacionālais jautājums Latvijā 1850-1940. Rīga: Mācību apgāds

Ezergailis, A. 1989. The Holocaust in Latvia. Rīga: Historic Institute of Latvia

Gardon, F. 2001. Latvians and Jews between Germany and Russia. Rīga: Memento

Grava-Kreituse, I., I. Feldmanis, D.A. Loeber, J. Goldmanis, A. Stranga. 1995.
The occupation and annexation of Latvia 1939-1940. Documents and Material. Rīga: Preses nams

Hanovs, D., V. Tēraudkalns. 2012. Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā, 1934-1940. Rīga: Zinātne

Housden, M., D. J. Smith (eds.) 2011. Forgotten pages in Baltic history: diversity and inclusion. Amsterdam: Rodopi

Karklins, R. 1994. Ethnopolitics and transition to democracy: the collapse of the USSR and Latvia. Baltimore: The John Hopkins University Press

Klīve, Ā. 1969. Brīvā Latvija: Latvijas tapšana. Atmiņas, vērojumi un atzinumi. New York: Grāmatu draugs

Kradzins, O. 1949. La destinée tragique de la Lettonie. Mutuelle des Mineurs Lettons en Belgique

Latvian Legation, 1958. Latvia 1918 – 1958: in commemoration of proclamation of Latvia’s independence, November 18, 1919. Washington: Latvian Legation

Lieven, A. 1993. The Baltic revolution: Estonia, Latvia, Lithuania and the path to independence. New Haven: Yale University Press

Lindqvist, M. (ed.) 2003. Re-inventing the nation. Multidisciplinary perspectives on the construction of Latvian national identity.  Botkyrka: Multicultural Centre

Lindqvist, M. 2003. "Introduction". In: Lindqvist, M. (ed.) Re-inventing the nation. Multidisciplinary perspectives on the construction of Latvian national identity. 7.-24.

Linz, J.J., A. Stephan. 1996. Problems of democratic transition and consolidation: Southern Europe, South America, and post-Communist Europe. Baltimore: John Hopkins University Press

Loeber, D.A. 1995. The Russian – Latvian territorial dispute over Abrene: a legacy from the times of Soviet rule. New York: School

Mangulis, V. 1983. Latvia in the wars of the 20th century. Princeton Junction: Cognition Books

Mežs, I. 2010. The people of Latvia. Rīga: The Latvian Institute

Mole, R.C. 2012. The Baltic States from the Soviet Union to the European Union. Identity, discourse and power in the post-communist transition of Estonia, Latvia and Lithuania. London: Routledge

Moshes, A. 1999. Overcoming unfriendly stability: Russian-Latvian relations at the end of the 1990s. Helsinki : Ulkopoliittinen inst.

Muižnieks, N. 1993 "Latvia: origins, evolution, and triumph". In: Bremmer, I., R. Taras (eds.) Nations and politics in the Soviet successor states. Cambridge: Cambridge University Press. 181.-205.

Muižnieks, N. (ed.) 2006. Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds

Muižnieks, N. 2011. Latvian-Russian relations: dynamics since Latvia’s accession to the EU and NATO. Rīga: University of Latvia Press

Niedre, O., V. Daugmalis. 1999. Slepenais karš pret Latviju: komunistiskās partijas darbība 1920-1940. gadā: arhīvi apsūdz. Rīga: Totalitārisma Seku Dokumentēšanas Centrs

Nollendorfs, V., E. Oberländer (eds.) 2005. The hidden and forbidden history of Latvia under Soviet and Nazi occupations 1940-1991. Symposium of the Commission of the Historians of Latvia. Volume 14. Rīga: Institute of the History of Latvia, University of Latvia

Ozoliņš, J.T. 2008. "Globalisation, citizenship and Latvian identity in a time of change". In: Identity and Locality 2 (55), 75.-95.

Plakans, A. 1995. The Latvians: a short history. Stanford: Hoover Institution Press

Plakans, A. 2007. Experiencing totalitarianism: the invasion and occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939-1991; a documentary history. Bloomington: Authorhouse

Plakans, A. 2011. A concise history of the Baltic States. Cambridge: Cambridge University Press

Popoff, G. 1978. The City of the Red Plague: Soviet rule in a Baltic town. Westport: Hyperion Pr.

Scerbinskis, V. (ed.) 2012. Apvērsums: 1934 gada 15 maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga: Latvijas Nacionālais Arhīvs

Semanis, E., A. Freimanis. 1993. The transition of political regime in Latvia during post-coup era. Berlin: Institüt für Internationale Politik und Regionalstudien

Smith, D., D. J. Galbreath, G. Swain (eds.) 2010. From recognition to restoration: Latvia’s history as a nation-state. Amsterdam: Rodopi

Strods, H. 2007. Karš pēc kara, 1944-1956. Rīga: Latvijas Okupācijas Muzeja Biedrība

Stukuls Eglitis, D. 2002. Imagining the Nation. History, modernity, and revolution in Latvia. University Park: Pennsylvania State University Press

Švābe, A. 1946. Latvija 30 gados: 1918 – 1948. Salach (Formulardruckerei)

Švābe, A. 1962. Latvijas vēsture 1914-1940. Stockholm: Daugava

Tabuns, A. (ed.) 2001. National, state and regime identity in Latvia. Rīga: Baltic Study Centre

von Rauch, G. 1974. The Baltic States: the years of independence: Estonia, Latvia, Lithuania 1917-1940. London: Hurst & Company

Zīle, Ļ. (ed.) 2001. Latvija divos laikposmos: 1918-1928 un 1991-2001. Rīga: LV Fonds.

b. Ethnic situation in Latvia (and other post-Soviet countries)

Agarin, T. 2010. A cat’s lick: democratisation and minority communities in the post-Soviet Baltic. Amsterdam, New York: Rodopi

Apine, I. 2007. "Etnopolitikas analīze". In: Dribins, L. (ed.) Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. 19.-43.

Apine, I., V. Volkovs. 1998. Slāvi Latvijā: etniskās vēstures apcerējums. Rīga: Mācību apgāds

Apine, I., V. Volkovs. 2007. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Björklund, F. 2003. "Pedagogy of the nation. Nation-building and education in Latvia". In: Lindqvist, M. (ed.) Re-inventing the nation. Multidisciplinary perspectives on the construction of Latvian national identity. 243.-292.

Boldāne, I. 2007. "Latviešu etniskā identitāte un tās loma sabiedrības integrācijas procesā Latvijā". In: Dribins, L. (ed.) Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. 65.-86.

Commercio, M.E. 2010. Russian Minority Politics in Post-Soviet Latvia and Kyrgyzstan. The Transformative Power of Informal Networks. Philadelphia: University of Pennsylvania Press

Dribins, L. 1994. "A nation state and its ethnic policies". In: Historical Minorities in Latvia 2(3). 70.-93.

Dribins, L. (ed.) 1996. National and ethnic groups in Latvia. Informative material. Rīga: Preses nams

Dribins, L. 2001. "Etniskās minoritātes Latvijā". In: Zīle, Ļ. (ed.) Latvija divos laikposmos: 1918-1928 un 1991-2001. 307.-329.

Dribins, L. (ed.) 2007. Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. Rīga: Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Druviete, I. 2000. "Valsts valoda Latvijas sabiedrības integrācijas procesā". In: Vēbers, E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. 184.-198.

Etnosituācija Latvijā = 1992. Etnosituācija Latvijā (fakti un komentāri). Rīga: Latvijas Republikas Statistikas komiteja; Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts

Galbreath, D.J. 2005. Nation-building and minority politics in post-socialist states. Interests, influences and identities in Estonia and Latvia. Stuttgart: ibidem-Verlag

Goldmanis, J. 1994. "Minority deputies in the Saeima (Parliament) of the Republic of Latvia (1922-1934)". In: Historical Minorities in Latvia 2(3). 34.-54.

Heyking, A. 1922. The main issues confronting the minorities of Latvia and Eesti. London: King

Jubulis, M.A. 2001. Nationalism and democratic transition: the politics of citizenship and language in post-Soviet Latvia. Lanham, New York, Oxford: University Press of America

Kolstoe, P. 1995. Russians in the former Soviet republics. London: Hurst & Company

Kolstoe, P. 2000. Political construction sites: Nation-building in Russia and the post-Soviet states. Boulder: Westview

Kuklys, M. 2008. Gender and ethnic representation in the Baltic legislatures: Latvia and Lithuania, 1990-2006. SFB 580, Gesellschaftliche Entwicklungen nach dem Systemumbruch

Laitin, D.D. 1998. Identity in Formation: The Russian-Speaking Populations in the New Abroad. Ithaca: Cornell University Press

Lasmane, S. 2000. "Integrācija un etniskā identitāte nākotnes ētikas kontekstā". In: Vēbers, E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. 405.-416.

Latvian Human Rights Committee. 2008-2011. Citizens of a non-existent state. The long-term phenomenon of mass statelessness in Latvia. Riga: Averti

Lewis, R.A., R. H. Rowland, R.S. Clem. 1976. Nationality and population change in Russia and the USSR. New York: Praeger

Lindqvist, B. 2003. "An arena for contested identities. National identity and ethnic diversity at Latvian schools". In: Lindqvist, M. (ed.) Re-inventing the nation. Multidisciplinary perspectives on the construction of Latvian national identity. 293.-350.

Metuzāle-Kangere, B. 2004. The ethnic dimension in politics and culture in the Baltic countries: 1920-1945. Södertörn : Södertörns högskola

Pabriks, A. 1999. From nationalism to ethnic policy: the Latvian nation in the present and in the past. Berlin: BIAB

Pabriks, 2002. Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā. Rīga: Nordik

Polian, P. 2004. Against their will: the history and geography of forced migrations in the USSR. Budapest: Central European Univ. Press

Rudenshiold, E. 1992. "Ethnic dimensions in contemporary Latvian politics: focusing forces for change". In: Soviet Studies, XLIV: 4, 609.-639.

Rislakki, J. 2008. The case for Latvia. Disinformation campaigns against a small nation. Amsterdam, New York: Rodopi

Silova, I. 2006. From sites of occupation to symbols of multiculturalism. Reconceptualizing minority education in post-Soviet Latvia. Greenwich: Information Age Publishing

Smith, G., A. Aasland, R. Mole. 1996. "Statehood, ethnic relations and citizenship". In: Smith, G. (ed.) The Baltic States: The national self-determination of Estonia, Latvia and Lithuania. Basingstoke: Macmillan

Šņitņikovs, A. 2007. "Valsts, etnicitātes un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbība integrācijas procesā". In: Dribins, L. (ed.) Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. 10.-18.

Šūpule, I. 2007. "Etniskās attiecības un akulturācijas procesi Latvijā: iedzīvotāju attieksmes pret dažādām akulturācijas stratēģijām". In: Latvijas universitātes raksti. Socioloģija. 714. 31.-43.

Titma, M., N. B. Tuma. 1992. "Migration in the former Soviet Union". In: Berichte des Bundesinstituts für ostwissenschaftliche und internationale Studien. 329.-337.

Vanamo, S. 2009. On citizenship and identity: the case of the Baltic States and the problems in nationalism today. University of Jyväskylä: MA thesis

Vēbers, E. (ed.) 2000. Integrācija un etnopolitika. Rīga: Jumava

Vēbers, E. 2000. "Pēcvārds". In: Vēbers, E. (ed.) Integrācija un etnopolitika. 503.-508.

Vēbers, E. 2007. "Vai teiksim ardievas sabiedrības integrācijai?" In: Dribins, L. (ed.) Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas. 115.-136.

Zepa, B. (ed.) 2004a. Integration of Minority Youth in the Society of Latvia in the Context of the Education Reform. Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Zepa, B. (ed.) 2004b. Ethnic Tolerance and Integration of the Latvian Society. Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Zepa, B. 2006. The aspect of culture in social inclusion of ethnic minorities: evaluation of the impact of inclusion policies under the open method of co-ordination in the European Union: assessing the cultural policies of six member states (final report Latvia). Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Zepa, B., I. Šūpule, E. Kļave, et al. 2005. Ethno-political Tensions in Latvia: The Search for Solutions to Conflicts. Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

Zezovītovs, K. 1923. Par baltkrieviem un lielkrieviem Latvijā. Rīga: Peterson

Konference Ventspilī

2011 g. 25.-26. martā notika Pirmā starptautiskā jauno lingvistu konference „Via Scientiarum”, kur stāstīju par savas doktora disertācijas tēmu – „Epistemological stance in Latvian parliamentary debates”.

Mazliet informācijas par stance:
Manā izpratnē stance ir tie runas akta elementi, kas izsaka runātāja vērtējumu par to, cik tas, ko viņš saka, ir patiess, uzticams, arī no kurienes tas nāk, kas par to ir atbildīgs, un cik pārsteidzošs (jauns, negaidīts) tas ir. Latviski to varētu saukt par “runātāja (no)stāju”.
Valodniecības ietvaros stance ir to līdzekļu kopums, ko lieto propozīcijas patiesības, uzticamības, u.t.t. atzīmēšanai. Bet stance ir arī publisks, sabiedrisks akts. Kad mēs izsakam viedokli, mēs pieņemam kādu stāju, kas kļūst par objektīvo reāliju un ir pakļaujama analīzei un kritikai. Tāpēc šai kategorijai ir dialoģisks, interaktīvs raksturs, un to nevar pētīt tikai no tīri lingvistiskā skatpunkta (ir jāizmanto sociolingvistikas, pragmatikas un citas diskursa analīzes metodoloģijas).
Runātāja stājas līdzekļiem ir divas šķietami pretrunīgas īpašības: no vienas puses, runātājs piesaka viedokli kā savējo (nevis kā objektīvo faktu), bet, no otrās puses, viņš arī noraida atbildību par tā patiesību. Kamēr propozīcija var būt patiesa vai nepatiesa, runas akts, kas satur runātāja stājas līdzekļus, šo kritēriju zaudē. Ja kas saka “Prezidents ir slims” un tā nav tiesa, viņš var būt atzīts par meli; ja kas saka “Es domāju, ka prezidents ir slims”, viņš var būt slikti informēts, viņš var kļūdīties, bet nekad – melot.
 
Piemēri:
es nešaubos ka - mēs risinājumu valdības darba optimizācijai - līdzekļu taupīšanai administratīvām lietām mēs risinājumu atradīsim - es par to esmu pārliecināts
tas ko šodien piedāvā valdība ir neliels tehnisks - var teikt tehnisks un arī juridisks jautājums - kas būs spēkā neilgu laiciņu
es domāju ka - ministrs savu darbu dara godprātīgi bet tanī pat laikā -- izskatās ka - šīs ministrijas - funkcijas ir ļoti reāli nodot - citām ministrijām tādējādi padarot - šīs lietas risinājumu varbūt ar - ka - mēs varētu šīs lietas atrisināt ar mazākiem finanšu izdevumiem

Pētījuma ietvaros pievēršos tādām latviešu valodas parādībām, kā:
- epistēmiskie līdzekļi, piem. iespējams, varbūt; neapšaubāmi, droši vien, noteikti, laikam
- runāšanas un domāšanas darbības vārdi, piem. es domāju, viņš saka, un to tipoloģija
- ironija
- retoriskie jautājumi
- atstāstījums – atstāstījuma izteiksme, it kā, verba dicendi (piem. saka, runā, stāstā)
Pētījuma objekts ir Latvijas parlamenta sēžu audioieraksti. Izmantoju materiālu no 2009. gada, korpusu veido 50 ierakstu stundas.

Raksts par konferenci un maniem pētījumiem Ventas Balsī
 

Kārlis Vērdiņš Poznaņā / Kārlis Vērdiņš w Poznaniu

2011. g. 15. martā Poznaņā viesojās populārs jauns latviešu dzejnieks un literatūras pētnieks Kārlis Vērdiņš.
Viņa dzeju uz poļu valodu pārtulkojis Jaceks Dehnels, kas arī piedalījās pasākumā.

15. marca 2011 roku w Poznaniu gościł młody uznany łotewski poeta i badacz literatury Kārlis Vērdiņš.
Jego wiersze na język polski przetłumaczył Jacek Dehnel, który również uczestniczył w imprezie.

O Kārlisie po polsku: 
http://www.literackie.pl/autor.asp?idautora=86&lang= 
http://czytnikliteracki.blogspot.com/2010/12/karlis-verdins-wojownicy.html 
http://bienczycka.com/blog/?p=1949

fot. Tatjana Navicka

Przykład bajki łotewskiej / Latviešu pasakas piemērs

Słońce, Mróz i Wiatr
tłumaczenie własne

Zdarzyło się to dawno, dawno temu. Słońce, Mróz i Wiatr szli razem jedną drogą, i idąc wszyscy troje między sobą rozmawiali. Słońce mówi: „Jestem silniejsze niż wy dwoje.” Mróz na to: „Nie! Ja jestem silniejszy.” Wszyscy zgodni byli co do tego, że silnemu dobrze się żyje na świecie: gdziekolwiek jest, wszędzie ma szacunek. Lecz jak to roztrzygnąć, który z nich silniejszy?
Idąc spotykają nagle pewnego człowieka. Ten, wędrowców zauważywszy, czapkę zdjął i się kłania. Chciał dalej iść swoją drogą, lecz daleko nie uszedł, gdy go wędrowcy z powrotem wezwali. Chcieli wiedzieć, przed którym z nich człowiek się ukłonił, bo chyba nie przed wszystkimi trzema naraz? Pytają więc: „Mówże, człowieku, prawdę, przed którym z nas się pokłoniłeś, bo chyba nie przed całą trójką!”
Człowiek myślał, myślał, nie wiedział jednak, co odpowiedzieć. Nie wiadomo, czy dobrze będzie, jeśli rzeknie, że wszystkim się pokłonił. Jeśli mówić, że tylko jednemu, to nie wiadomo, któremu. Słońce może mocno przypiec, Mróz mocno przymrozić, a Wiatr może wysuszyć ziemię. Więc komu przyznać ten honor? W końcu biedak pomyślał: „Czy nie będzie najlepiej, jeśli powiem, żem się Wiatrowi pokłonił? Niech Słońce będzie nawet najgorętsze, gdy Wiatr zacznie dmuchać, wkrótce pogoda staje się chłodniejsza. Gdy Mróz daje się we znaki, Wiatr może wiać z południa, żeby pogodę ocieplić.”
Tak postanowiwszy, człek mówi do wędrowców: „Pokłoniłem się Wiatrowi.” Słońcu się to nie spodobało i mówi: „Zapamiętasz to na całe życie, że Wiatrowi wyższość przyznałeś nade mną!” Lecz Wiatr uspokaja człowieka: „Nie bójże się ni Słońca, ni Mrozu! Gdy oni będą chcieli krzywdę ci wyrządzić, wspomnij mnie tylko!”
Lato przyszło, Słońce obmyśla zemstę na człowieka: wysyła swe promienie, ze wszystkich sił je nagrzewając. Człowiekowi zrobiło się tak gorąco, że już nie wiedział, gdzie się schować: ni na dworze, ni w izbie ukojenia. Trzeba iść w wodzie się chronić, ale jak długo w wodzie można siedzieć? Nagle biedakowi Wiatr się przypomniał, i mówi: „Gdyby Wietrzyk zaczął dmuchać, nie byłoby tak gorąco!” I już po chwili zaczął wiać Wiatr od północy, i od razu zrobiło się chłodniej. Człowiek mógł powrócić do przerwanego zajęcia, a Słońce musiało przyznać, że Wiatr jednak silniejszy.
W zimie z kolei Mróz chciał się na człowieku zemścić, i przysłał takie zimno, że nawet siedząc w izbie kożuch na grzbiet trzeba było narzucić. Człowiek znów więc wspomniał o Wietrze i powiedział: „Gdyby Wietrzyk zaczął dmuchać, chmury by się poruszyły i byłoby cieplej.” I już po chwili zaczął wiać Wiatr od południa, i od razu zrobiło się cieplej. Człowiek mógł wyjść z izby i pojechać do lasu po opał, a Mróz musiał przyznać, że Wiatr rzeczywiście od niego silniejszy i nie ma się co o to spierać. Człowiek mógł spokojnie jeździć do lasu i wykonywać swoją pracę.
Spotkawszy się pewnego razu ze Słońcem, Wiatr mu powiedział: „Silniejszy jest ten, co się nie chwali swoją siłą. Tylko czyn dowodzi, kto mocniejszy.”

wersja łotewska dostępna pod adresem:
pasaka latviešu valodā:
http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr13/13E0102.htm

Kā faņot par hoķi vienatnē / Jak kibicować...

Kā fanot par „hoķi” vienatnē (Dzintars Melnis) 
Nopirkt alu, čipsus un cigaretes; steigties mājup; izmest kaķi no klubkrēsla; ieslēgt televizoru; pabļaut „Sarauj”, pabļaut „Latvija – uzvara!”; iedzert alu; ielikt kaķi klēpī; iepazīstināt kaķi ar spēlētāju sastāvu; ieēst čipsus; iebļauties „Nē!”; izmest kaķi no klēpja; pamurmināt „Labi, ka tā, labi, ka tā”; atņemt kaķim cigaretes; uzsmēķēt; iebļauties „Nē!”; nosūtīt lāstus tiesnesim un pretinieku komandai; sasniegt ātrumrekordu labierīcību apmeklēšanā ar cigareti zobos un alus pudeli rokā; mežonīgi iebļauties: „Jā, ir!”; izvilkt kaķi no čipsiem; nobučot kaķi; izvilkt spalvas no mutes; iedzert alu; noelsties: „Tfu!”; piesteigties pie telefona; uzzvanīt draugam; parunāt „Tu redzēji, tu redzēji!”; nocelt kaķi no telefona; pārzvanīt draugam;iebļauties „Jau sākās!”; ielēkt klubkrēslā;izņemt kaķi no dibenapakšas; pabļaut „Sarauj!”, pabļaut „Latvija – uzvara!”; iecelt kaķi klēpī; iepazīstināt kaķi ar spēļu kalendāru; sadzirdēt durvju zvanu; izmest kaķi no klēpja; atvērt durvis; apkampt kaimiņu; apsveikt kaimiņu ar iesistajiem vārtiem; nolamāt kaimiņu par viņa iebildumiem pret troksni; aizcirst durvis; atvērt durvis; iecelt kaķi dzīvoklī; pievērsties hokejam; sadzirdēt durvju zvanu; ielaist dzīvoklī policistu; pateikt viņam rezultātu; piedāvāt alu; kopā pabļaut „Heijā, heijā, Latvija!”; izmest kaimiņu no dzīvokļa; izdzert ar policistu daudz alus; nosūtīt daudzveidīgus lāstus spēlētājiem, tiesnešiem, kaimiņiem, kaķiem, viņu mātēm; pavadīt Janku mājās; nopirkt šņabi; izdzert; no rīta visu aizmirst. 

Jak w samotności kibicować drużynie hokejowej (tłumaczenie) 
Zakupić piwo, chipsy i papierosy; przyjść do domu; ściągnąć kota z fotela; włączyć telewizor; wrzasnąć: „Strzelaj!”; wrzasnąć: „Łotwa do boju!”; napić się piwa; wziąć kota na kolana; zapoznać kota ze składem drużyny; podjeść chipsy; wrzasnąć: „Nie!”; zdjąć kota z kolan; wymamrotać: „Dobrze jest, dobrze...”; odebrać kotu papierosy; zapalić; wykrzyknąć: „Nie!”; obrzucić przekleństwami sędziego i przeciwną drużynę; osiągnąć rekord prędkości w poszukiwaniu drugiej paczki papierosów i drugiej butelki piwa z papierosem w zębach i butelką piwa w ręce; dziko wrzasnąć: „Tak jest!”; wyciągnąć kota z torebki z chipsami; pocałować kota; wyciągnąć sierść z ust; napić się piwa; powiedzieć: „Tfu!”; poczłapać do telefonu; zadzwonić do kumpla; wykrzykiwać: „Widziałeś, widziałeś!”; podnieść kota z telefonu; przedzwonić do kumpla; wrzasnąć: „Już się zaczęło!”; usiąść w fotelu; wyciągnąć kota spod siebie; wykrzyknąć: „Strzelaj!” oraz „Łotwa do boju!”; wziąć kota na kolana; zapoznać kota z kalendarzem rozgrywek; usłyszeć dzwonek do drzwi; zdjąć kota z kolan; otworzyć drzwi; uściskać sąsiada; złożyć mu życzenia z okazji zdobytych bramek; zwymyślać sąsiada z powodu jego sprzeciwu wobec hałasu; zatrzasnąć drzwi; otworzyć drzwi; wpuścić kota do środka; wrócić przed telewizor; usłyszeć dzwonek do drzwi; wpuścić policjanta do mieszkania; powiedzieć jaki jest wynik; zaproponować piwo; razem wrzasnąć: „Dalej, Łotwa, dalej!”; wyrzucić sąsiada z mieszkania; wypić z policjantem dużo piwa; jednocześnie obrzucać przekleństwami graczy, sędziów, sąsiadów, koty, ich matki; odprowadzić Janka do domu; kupić wódkę; wypić; rano wszystko zapomnieć.